Šurpu, turpu vēji loka

Purva bērza galotnīti;

Šurpu, turpu tautas groza

Tēva dotu padomiņu.

Tek saulīte launagā,

No launaga vakarā;

Tā tecēja mans mūžiņis

No jaunuma vecumāi.

Diži meži, platas lapas,

Veci vīri, gudri vārdi;-

Mežs ar savu dižumiņu,

Vecs ar savu gudrumiņu.

Laima manim zirgus jūdza,

Zalktis ceļu ritināja,

Laimas vīta man grožiņa,

Zalkša pīta pātadziņa.

Augsti kalni, vīksnes celmi, celmi,

Tur aug kuplas atvasītes, atvasītes;

Veci vīri, sirmas bārdas;

Runā gudras valodiņas.

Veca tēva sirma bārda

Zem ozola pabirusi;

Jauni ļaudis lasīt gāja

Padomiņa gribēdami.

Laima manim zirgus jūdza,

Zalktis ceļu ritināja,

Laimas vīta man grožiņa,

Zalkša pīta pātadziņa.

Laima manim zirgus jūdza,

Zalktis ceļu ritināja,

Laimas vīta man grožiņa,

Zalkša pīta pātadziņa.