Nakts un auksti vēji nes

Vēstules bez atbildes

Skurstenis kauc vējiem līdz

Atmiņām degt nepalīdz

Liesmas lēni vārdus skauj

Teikumus prom dūmi rauj

Bet vārdi kā zināms nedeg

Kā sasmelt to, kas ir izliets, lai ir kā senāk

Kā sapnī vasaras naktī

Mēs mulsām dejas taktīs

Kā no kraujas kritām

Un atkal dejojām līdz rītam

Dejojām līdz rītam

Spogulis, kas starus lauž

Mirkli patiesības pauž

Un atspulgs, ko tajā redzam

Var uzpūst ogles, lai uguns deg, ko reiz dedzām

Kā sapnī vasaras naktī

Mēs mulsām dejas taktīs

Kā no kraujas kritām

Un atkal dejojām līdz rītam

Atkal dejojām līdz rītam

Dejojām līdz rītam

Kā sasmelt to, kas ir izliets, lai ir kā senāk

Kā uzpūst ogles, lai deg uguns, ko reiz dedzām

Kā sasmelt to, kas ir izliets, lai ir kā senāk

Kā uzpūst ogles, lai tās deg, kā toreiz dedzām

Kā sapnī vasaras naktī

Mēs mulsām dejas taktīs

Kā no kraujas kritām

Un atkal dejojām līdz rītam

Dejojām līdz rītam