Pat kad apstākļi ir skarbi
Man ir nātrija trūkums mutē nav sāļa garša
Viņi dirsīs pēc tam lupīs tā ir karma
Esmu palicis bez jumta bet nekad bez darba
Tagad piebraucu ar to ko sauc kas tā par marku
Šodien ir tas laiks pie kura vaļā lūkas taisām
Pateicīgs par to kas ir
Bet eju uz to lai man būtu vairāk
Manevrējot cauri visām čūskām maitām
Skaties kur sper soli ejot mūsu gaitās
Braucu bez kauna, pret straumi
Nekad nemainot virzienu
Būs skauģi pusdraugi draudi un tie kas grib dirsties
Bet es skaitu tūkstošos naudu
Un meklēju sirdsmieru
Sāku ar sevi rādu piemēru
Rādīt nevajag ar pirkstiem
Man jaunas shēmas jauni mērķi
Uz ko tu skaties pacan
Jums nav nekādas muļas jūs to dariet skatam
Jaunas drēbes jaunas ķēdes
Bez blatiem pacan
Tu tik tēlo ka neredzi
Bet pa acu kaktiem skaties atkal
Tu nelikies ne zinis uz mani skaties tagad
Tu skaties tagad
Tu nelikies ne zinis bet uz mani skaties tagad
Skaties tā
Tu nelikies ne zinis uz mani skaties tagad
Tu skaties tagad
Tu nelikies ne zinis bet uz mani skaties tagad
Skaties tā
Nekas cits man neatlika liecu muguru bij tādi laiki
Atlieku piķi tagad un skatos gaišumā taisnu stāju
Mūsu skeptiķi skan vēl absurdāk
Vērojot savu seju mūsu jauno tačku atspulgā
Kad pa ilgu laiku burās iepūš siltu gaisu
Turam bildi skaidru dodamies uz pilnu tvaiku
Sapļaki smilkst vaid vienmēr meklē citos vainu
Pasties uz mums un viņiem atsķir vilkus aitas
Bij' jāpiedzīvo zemas jūtas sapņoju un devu pūles
Sapņos redzēto nu turu rokās tā kā deja vu
Pēc maisa eju tā ka kedas kūp
Ja Tu neej diez vai mums pa ceļam būs
Šķirnes kuru nosaukumus nezinu
Manos pirkstos kūp uz terases jumta tu redzi mūs
Tie kas teica ka šie pacani nu netiks tālu
Paši ir par slinku lai pat izdarītu secinājumus
Kas ir
Tu nelikies ne zinis uz mani skaties tagad
Tu skaties tagad
Tu nelikies ne zinis bet uz mani skaties tagad
Skaties tā
Tu nelikies ne zinis uz mani skaties tagad
Tu skaties tagad
Tu nelikies ne zinis bet uz mani skaties tagad
Skaties tā
Es būšu pirmais kurš uzliks uz mums
Pirmais kas ticēja ja nu mēs tiešām uzvaram
Pēc tam iekšā mašīnā citēju tupaku
Turu glāzes no sudraba
Katrs mirklis svarīgs tāpēc to uzsveru
Man vajag ko mierīgāku
Nevis uztraukties par uzturu.
Vienmēr kad ko sāku
Kāds mani attura
Kā Neredzama siena
Tā seko kopš dzimšanas
Spiež mani pie vietas
No tās izbēgšu pēc miršanas
Visi gadi bija grūti un nepalika vieglāk
Tas nenāca vienkārši vienmēr kāds priekšā
Bet Strādāju kā velns nav ellē par mani lielāks
Man nav bail paņemt katru brīdi
Un nav laika piestāt
Tie redz priekštelpu ne iestādi
Visādi gadās atliek tikai grozīties
Līdz atkal sanāks
Viņi pārsteigti kad sāk izdoties
Nav vairs smieklīgi bet turpina skatīties
Cerot ka tu padosies
