Visvairāk man patīk būt ziemā

Kad sniegu var ēst un aizbāzt aiz krekla

Visvairāk man patīk būt ziemā

Kad zeme ir sniega baltumā

Visvairāk man netīk kāpt lejā

Pa kāpnēm, kur izlieta dzeltenā krāsa

Un netīk man gaisā laist putnus

Kas vairs neatgriezīsies

Heijē

Vairāk man patīk būt ziemā

Heijē

Vairāk nekā, tas ir viss

Prāts slēpjas zem viltotām dejām

Vēl vairāk kā ļaudis ar laimīgām sejām

Vēl vairāk kā zeme bez sniega

Kas vairs neatgriezīsies

Heijē

Vairāk man patīk būt ziemā

Heijē

Vairāk nekā, tas ir viss

Heijē

Vairāk man patīk būt ziemā

Heijē

Vairāk nekā, tas ir viss

Visvairāk man patīk būt ziemā

Kad sniegu var ēst un aizbāzt aiz krekla

Visvairāk man patīk būt ziemā

Kad zeme ir sniega baltumā